Āzijas Dizaineru Balss
Jau kopš Baroka laika Eiropa ir iedvesmojusies no Austrumu mākslas un amatniecības, radot gan greznus Chinoiserie paviljonus, gan lakonisku modernisma arhitektūru. Tagad, kad Āzija iezīmējusi savu vietu dizaina tirgū, arī šī reģiona dizaineru balss dzirdama arvien skaļāk. Piedāvājam iepazīt Āzijas dizaina vadošos radošos prātus, ko novērtējuši arī lielākie dizaina zīmoli.
Viens no Japānas dizaina pionieriem Yasuhiko Itoh (1933. -1936.) bija pārliecināts, ka “Japānas un Itālijas kultūrām kopīga mīlestība pret koku un no tā radītajām lietām visās formās un veidos.” Mīlestība pret šo materiālu un tā lieliskajām īpašībām iezīmējas gan japāņu arhitektūrā, gan dizainā. Koka apbrīnojamā spēja saglabāt noturību dažādās formās iemiesojas Yasuhiko Itoh radītajā MHC.2 grāmatu plauktā. Lai radītu tehniski sarežģītās mēbeles prototipu, Yasuhiko 1958. devās uz Itāliju, lai mācītos no Molteni&C meistariem.
Japānu un Itāliju kā savas studijas bāzes vietas izvēlējies arī NENDO dibinātājs Oki Sato. Dizainera filozofiju iekļauj jau pats nosaukums – japāņu valodā “nendo” nozīmē “veidošanas māls”. Studijas plašais darbu spektrs patiesi iemieso mālam piemītošās bezgalīgās formveides iespējas. Lai gan Oki Sato sevi neuzskata par Āzijas dizaineru, viņa veidotās lietas iemieso Japānas mākslas lakoniskās formas. Viņš pats saka: “Man ir sajūta, ka Japānas/Āzijas/Austrumu dizains ciena lietas, ko tu īsti neredzi, tādas kā kultūras un vēstures procesi. Manuprāt, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Āzijas dizains ir savā veidā minimāls. Tas nav par lietu pievienošanu, bet lietu noņemšanu.” Lai vai kā, varat būt droši, ka Nendo dizains nekad nebūs garlaicīgs, jo katrā lietā slēpjas kāda rotaļīga detaļa. Viens no Āzijas reģiona izrāviena iemesliem ir tehnoloģiju attīstība. Oki Sato atzīst, ka 3D printēšanas tehnoloģija daļēji nosaka arī viņa vīziju par dizainu, jo izdrukājamu modeli iespējams nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē.
Šanhajas dizaina un arhitektūras studija NERI&HU ir balstīta ticībā, ka laba dizaina pamatā ir inovācija un izpēte. Lai gan viens no Neri&Hu mērķiem ir iedzīvināt tradicionālo amatniecību, dizaineru darbi par Āzijas kultūru runā klusā veidā. Rosanna Hu saka: “Mūsu darbam dabiskā veidā jāatspoguļo, kas tas ir un kas esam mēs. Kulturālās robežas izzūd katru dienu, tāpēc ķīniskais vairs nav tikai ķīnisks, un franciskais vairs nav tik francisks.” Šī pārliecība iezīmējas arī Neri&Hu dizaina studijā, kurā pārstāvētas 30 dažādas tautības. Multikulturālā vide ļauj dizaineriem radīt ne vien plašu darbu spektru, bet atklāt jaunus estētiskos un tipoloģiskos risinājumus.
Arī Japāņu dizainers DAÏ SUGASAWA ir pārliecināts, ka labam dizainam jārunā pašam par sevi. Sevi un savus darbus viņš izjūt kā daļu no Āzijas dabas un kultūras. Sugasawa par to saka: “Mans mērķis ir atgriezt dabas organiskos elementus mūsu dzīvestelpā un atjaunot cilvēku saikni ar viņu sākotnējo vidi.” Sasaiste ar dabu ir nozīmīgs Āzijas arhitektūras un dizaina aspekts. Apziņa, ka daba vienmēr ir mainīga un nekad – perfekta, spilgti izpaužas Japānas tradicionālajā amatniecībā: novirzes no normas tiek uzskatīti par lietas dvēseli, nevis defektu. Sugasawa interesē, kā būtu iespējams ne-perfektu produktu ražot rūpnieciski. Viņa meklējumi vainagojušies ar Walter Knoll Ishino galdiņu dizainu, kas katrs ir unikāla “pigmentu dzeja”.
